Definify.com
Definition 2024
instillaturus
instillaturus
Latin
Participle
īnstillātūrus m (feminine īnstillātūra, neuter īnstillātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | īnstillātūrus | īnstillātūra | īnstillātūrum | īnstillātūrī | īnstillātūrae | īnstillātūra | |
| genitive | īnstillātūrī | īnstillātūrae | īnstillātūrī | īnstillātūrōrum | īnstillātūrārum | īnstillātūrōrum | |
| dative | īnstillātūrō | īnstillātūrō | īnstillātūrīs | ||||
| accusative | īnstillātūrum | īnstillātūram | īnstillātūrum | īnstillātūrōs | īnstillātūrās | īnstillātūra | |
| ablative | īnstillātūrō | īnstillātūrā | īnstillātūrō | īnstillātūrīs | |||
| vocative | īnstillātūre | īnstillātūra | īnstillātūrum | īnstillātūrī | īnstillātūrae | īnstillātūra | |