Definify.com
Definition 2024
instauraturus
instauraturus
Latin
Participle
īnstaurātūrus m (feminine īnstaurātūra, neuter īnstaurātūrum); first/second declension
- about to resume
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | īnstaurātūrus | īnstaurātūra | īnstaurātūrum | īnstaurātūrī | īnstaurātūrae | īnstaurātūra | |
| genitive | īnstaurātūrī | īnstaurātūrae | īnstaurātūrī | īnstaurātūrōrum | īnstaurātūrārum | īnstaurātūrōrum | |
| dative | īnstaurātūrō | īnstaurātūrō | īnstaurātūrīs | ||||
| accusative | īnstaurātūrum | īnstaurātūram | īnstaurātūrum | īnstaurātūrōs | īnstaurātūrās | īnstaurātūra | |
| ablative | īnstaurātūrō | īnstaurātūrā | īnstaurātūrō | īnstaurātūrīs | |||
| vocative | īnstaurātūre | īnstaurātūra | īnstaurātūrum | īnstaurātūrī | īnstaurātūrae | īnstaurātūra | |