Definify.com
Definition 2024
insigniturus
insigniturus
Latin
Participle
īnsignītūrus m (feminine īnsignītūra, neuter īnsignītūrum); first/second declension
- about to mark, distinguish
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | īnsignītūrus | īnsignītūra | īnsignītūrum | īnsignītūrī | īnsignītūrae | īnsignītūra | |
| genitive | īnsignītūrī | īnsignītūrae | īnsignītūrī | īnsignītūrōrum | īnsignītūrārum | īnsignītūrōrum | |
| dative | īnsignītūrō | īnsignītūrō | īnsignītūrīs | ||||
| accusative | īnsignītūrum | īnsignītūram | īnsignītūrum | īnsignītūrōs | īnsignītūrās | īnsignītūra | |
| ablative | īnsignītūrō | īnsignītūrā | īnsignītūrō | īnsignītūrīs | |||
| vocative | īnsignītūre | īnsignītūra | īnsignītūrum | īnsignītūrī | īnsignītūrae | īnsignītūra | |