Definify.com
Definition 2024
inserviturus
inserviturus
Latin
Participle
īnservītūrus m (feminine īnservītūra, neuter īnservītūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | īnservītūrus | īnservītūra | īnservītūrum | īnservītūrī | īnservītūrae | īnservītūra | |
| genitive | īnservītūrī | īnservītūrae | īnservītūrī | īnservītūrōrum | īnservītūrārum | īnservītūrōrum | |
| dative | īnservītūrō | īnservītūrō | īnservītūrīs | ||||
| accusative | īnservītūrum | īnservītūram | īnservītūrum | īnservītūrōs | īnservītūrās | īnservītūra | |
| ablative | īnservītūrō | īnservītūrā | īnservītūrō | īnservītūrīs | |||
| vocative | īnservītūre | īnservītūra | īnservītūrum | īnservītūrī | īnservītūrae | īnservītūra | |