Definify.com
Definition 2024
inruturus
inruturus
Latin
Participle
inrutūrus m (feminine inrutūra, neuter inrutūrum); first/second declension
- about to invade
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | inrutūrus | inrutūra | inrutūrum | inrutūrī | inrutūrae | inrutūra | |
| genitive | inrutūrī | inrutūrae | inrutūrī | inrutūrōrum | inrutūrārum | inrutūrōrum | |
| dative | inrutūrō | inrutūrō | inrutūrīs | ||||
| accusative | inrutūrum | inrutūram | inrutūrum | inrutūrōs | inrutūrās | inrutūra | |
| ablative | inrutūrō | inrutūrā | inrutūrō | inrutūrīs | |||
| vocative | inrutūre | inrutūra | inrutūrum | inrutūrī | inrutūrae | inrutūra | |