Definify.com
Definition 2026
inritatus
inritatus
Latin
Participle
inrītātus m (feminine inrītāta, neuter inrītātum); first/second declension
- Alternative form of irrītātus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | inrītātus | inrītāta | inrītātum | inrītātī | inrītātae | inrītāta | |
| genitive | inrītātī | inrītātae | inrītātī | inrītātōrum | inrītātārum | inrītātōrum | |
| dative | inrītātō | inrītātō | inrītātīs | ||||
| accusative | inrītātum | inrītātam | inrītātum | inrītātōs | inrītātās | inrītāta | |
| ablative | inrītātō | inrītātā | inrītātō | inrītātīs | |||
| vocative | inrītāte | inrītāta | inrītātum | inrītātī | inrītātae | inrītāta | |