Definify.com
Definition 2024
inpugnaturus
inpugnaturus
Latin
Participle
inpugnātūrus m (feminine inpugnātūra, neuter inpugnātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | inpugnātūrus | inpugnātūra | inpugnātūrum | inpugnātūrī | inpugnātūrae | inpugnātūra | |
| genitive | inpugnātūrī | inpugnātūrae | inpugnātūrī | inpugnātūrōrum | inpugnātūrārum | inpugnātūrōrum | |
| dative | inpugnātūrō | inpugnātūrō | inpugnātūrīs | ||||
| accusative | inpugnātūrum | inpugnātūram | inpugnātūrum | inpugnātūrōs | inpugnātūrās | inpugnātūra | |
| ablative | inpugnātūrō | inpugnātūrā | inpugnātūrō | inpugnātūrīs | |||
| vocative | inpugnātūre | inpugnātūra | inpugnātūrum | inpugnātūrī | inpugnātūrae | inpugnātūra | |