Definify.com
Definition 2024
inproperaturus
inproperaturus
Latin
Participle
inproperātūrus m (feminine inproperātūra, neuter inproperātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | inproperātūrus | inproperātūra | inproperātūrum | inproperātūrī | inproperātūrae | inproperātūra | |
| genitive | inproperātūrī | inproperātūrae | inproperātūrī | inproperātūrōrum | inproperātūrārum | inproperātūrōrum | |
| dative | inproperātūrō | inproperātūrō | inproperātūrīs | ||||
| accusative | inproperātūrum | inproperātūram | inproperātūrum | inproperātūrōs | inproperātūrās | inproperātūra | |
| ablative | inproperātūrō | inproperātūrā | inproperātūrō | inproperātūrīs | |||
| vocative | inproperātūre | inproperātūra | inproperātūrum | inproperātūrī | inproperātūrae | inproperātūra | |