Definify.com
Definition 2024
inmoderatus
inmoderatus
Latin
Adjective
inmoderātus m (feminine inmoderāta, neuter inmoderātum); first/second declension
- Alternative form of immoderātus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | inmoderātus | inmoderāta | inmoderātum | inmoderātī | inmoderātae | inmoderāta | |
| genitive | inmoderātī | inmoderātae | inmoderātī | inmoderātōrum | inmoderātārum | inmoderātōrum | |
| dative | inmoderātō | inmoderātō | inmoderātīs | ||||
| accusative | inmoderātum | inmoderātam | inmoderātum | inmoderātōs | inmoderātās | inmoderāta | |
| ablative | inmoderātō | inmoderātā | inmoderātō | inmoderātīs | |||
| vocative | inmoderāte | inmoderāta | inmoderātum | inmoderātī | inmoderātae | inmoderāta | |