Definify.com

Definition 2024


infinitivus

infinitivus

Latin

Adjective

īnfīnītīvus m (feminine īnfīnītīva, neuter īnfīnītīvum); first/second declension

  1. unlimited, indefinite
  2. (grammar) infinitive

Declension

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative īnfīnītīvus īnfīnītīva īnfīnītīvum īnfīnītīvī īnfīnītīvae īnfīnītīva
genitive īnfīnītīvī īnfīnītīvae īnfīnītīvī īnfīnītīvōrum īnfīnītīvārum īnfīnītīvōrum
dative īnfīnītīvō īnfīnītīvō īnfīnītīvīs
accusative īnfīnītīvum īnfīnītīvam īnfīnītīvum īnfīnītīvōs īnfīnītīvās īnfīnītīva
ablative īnfīnītīvō īnfīnītīvā īnfīnītīvō īnfīnītīvīs
vocative īnfīnītīve īnfīnītīva īnfīnītīvum īnfīnītīvī īnfīnītīvae īnfīnītīva

Noun

īnfīnītīvus m (genitive īnfīnītīvī); second declension

  1. (grammar) the infinitive (mood or mode)

Declension

Second declension.

Case Singular Plural
nominative īnfīnītīvus īnfīnītīvī
genitive īnfīnītīvī īnfīnītīvōrum
dative īnfīnītīvō īnfīnītīvīs
accusative īnfīnītīvum īnfīnītīvōs
ablative īnfīnītīvō īnfīnītīvīs
vocative īnfīnītīve īnfīnītīvī

Descendants

References