Definify.com
Definition 2024
infinitesimalis
infinitesimalis
Latin
Adjective
īnfīnītēsimālis m, f (neuter īnfīnītēsimāle); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | īnfīnītēsimālis | īnfīnītēsimāle | īnfīnītēsimālēs | īnfīnītēsimālia | |
| genitive | īnfīnītēsimālis | īnfīnītēsimālium | |||
| dative | īnfīnītēsimālī | īnfīnītēsimālibus | |||
| accusative | īnfīnītēsimālem | īnfīnītēsimāle | īnfīnītēsimālēs | īnfīnītēsimālia | |
| ablative | īnfīnītēsimālī | īnfīnītēsimālibus | |||
| vocative | īnfīnītēsimālis | īnfīnītēsimāle | īnfīnītēsimālēs | īnfīnītēsimālia | |