Definify.com
Definition 2024
ineruditus
ineruditus
Latin
Adjective
inērudītus m (feminine inērudīta, neuter inērudītum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | inērudītus | inērudīta | inērudītum | inērudītī | inērudītae | inērudīta | |
| genitive | inērudītī | inērudītae | inērudītī | inērudītōrum | inērudītārum | inērudītōrum | |
| dative | inērudītō | inērudītō | inērudītīs | ||||
| accusative | inērudītum | inērudītam | inērudītum | inērudītōs | inērudītās | inērudīta | |
| ablative | inērudītō | inērudītā | inērudītō | inērudītīs | |||
| vocative | inērudīte | inērudīta | inērudītum | inērudītī | inērudītae | inērudīta | |
References
- ineruditus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- ineruditus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “ineruditus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.