Definify.com
Definition 2025
indormiturus
indormiturus
Latin
Participle
indormītūrus m (feminine indormītūra, neuter indormītūrum); first/second declension
- about to fall asleep
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | indormītūrus | indormītūra | indormītūrum | indormītūrī | indormītūrae | indormītūra | |
| genitive | indormītūrī | indormītūrae | indormītūrī | indormītūrōrum | indormītūrārum | indormītūrōrum | |
| dative | indormītūrō | indormītūrō | indormītūrīs | ||||
| accusative | indormītūrum | indormītūram | indormītūrum | indormītūrōs | indormītūrās | indormītūra | |
| ablative | indormītūrō | indormītūrā | indormītūrō | indormītūrīs | |||
| vocative | indormītūre | indormītūra | indormītūrum | indormītūrī | indormītūrae | indormītūra | |