Definify.com
Definition 2024
indeterminatus
indeterminatus
Latin
Adjective
indēterminātus m (feminine indētermināta, neuter indēterminātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | indēterminātus | indētermināta | indēterminātum | indēterminātī | indēterminātae | indētermināta | |
genitive | indēterminātī | indēterminātae | indēterminātī | indēterminātōrum | indēterminātārum | indēterminātōrum | |
dative | indēterminātō | indēterminātō | indēterminātīs | ||||
accusative | indēterminātum | indēterminātam | indēterminātum | indēterminātōs | indēterminātās | indētermināta | |
ablative | indēterminātō | indēterminātā | indēterminātō | indēterminātīs | |||
vocative | indētermināte | indētermināta | indēterminātum | indēterminātī | indēterminātae | indētermināta |
References
- indeterminatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- INDETERMINATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “indeterminatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.