Definify.com
Definition 2024
increturus
increturus
Latin
Participle
incrētūrus m (feminine incrētūra, neuter incrētūrum); first/second declension
- about to swell
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | incrētūrus | incrētūra | incrētūrum | incrētūrī | incrētūrae | incrētūra | |
| genitive | incrētūrī | incrētūrae | incrētūrī | incrētūrōrum | incrētūrārum | incrētūrōrum | |
| dative | incrētūrō | incrētūrō | incrētūrīs | ||||
| accusative | incrētūrum | incrētūram | incrētūrum | incrētūrōs | incrētūrās | incrētūra | |
| ablative | incrētūrō | incrētūrā | incrētūrō | incrētūrīs | |||
| vocative | incrētūre | incrētūra | incrētūrum | incrētūrī | incrētūrae | incrētūra | |