Definify.com
Definition 2024
immutatus
immutatus
Latin
Participle
immūtātus m (feminine immūtāta, neuter immūtātum); first/second declension
- changed, altered, having been transformed.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | immūtātus | immūtāta | immūtātum | immūtātī | immūtātae | immūtāta | |
| genitive | immūtātī | immūtātae | immūtātī | immūtātōrum | immūtātārum | immūtātōrum | |
| dative | immūtātō | immūtātō | immūtātīs | ||||
| accusative | immūtātum | immūtātam | immūtātum | immūtātōs | immūtātās | immūtāta | |
| ablative | immūtātō | immūtātā | immūtātō | immūtātīs | |||
| vocative | immūtāte | immūtāta | immūtātum | immūtātī | immūtātae | immūtāta | |
References
- immutatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- immutatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “immutatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.