Definify.com
Definition 2024
imminuturus
imminuturus
Latin
Participle
imminūtūrus m (feminine imminūtūra, neuter imminūtūrum); first/second declension
- about to abbreviate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | imminūtūrus | imminūtūra | imminūtūrum | imminūtūrī | imminūtūrae | imminūtūra | |
| genitive | imminūtūrī | imminūtūrae | imminūtūrī | imminūtūrōrum | imminūtūrārum | imminūtūrōrum | |
| dative | imminūtūrō | imminūtūrō | imminūtūrīs | ||||
| accusative | imminūtūrum | imminūtūram | imminūtūrum | imminūtūrōs | imminūtūrās | imminūtūra | |
| ablative | imminūtūrō | imminūtūrā | imminūtūrō | imminūtūrīs | |||
| vocative | imminūtūre | imminūtūra | imminūtūrum | imminūtūrī | imminūtūrae | imminūtūra | |