Definify.com
Definition 2024
immigraturus
immigraturus
Latin
Participle
immigrātūrus m (feminine immigrātūra, neuter immigrātūrum); first/second declension
- about to migrate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | immigrātūrus | immigrātūra | immigrātūrum | immigrātūrī | immigrātūrae | immigrātūra | |
| genitive | immigrātūrī | immigrātūrae | immigrātūrī | immigrātūrōrum | immigrātūrārum | immigrātūrōrum | |
| dative | immigrātūrō | immigrātūrō | immigrātūrīs | ||||
| accusative | immigrātūrum | immigrātūram | immigrātūrum | immigrātūrōs | immigrātūrās | immigrātūra | |
| ablative | immigrātūrō | immigrātūrā | immigrātūrō | immigrātūrīs | |||
| vocative | immigrātūre | immigrātūra | immigrātūrum | immigrātūrī | immigrātūrae | immigrātūra | |