Definify.com
Definition 2024
imitativus
imitativus
Latin
Adjective
imitātīvus m (feminine imitātīva, neuter imitātīvum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | imitātīvus | imitātīva | imitātīvum | imitātīvī | imitātīvae | imitātīva | |
| genitive | imitātīvī | imitātīvae | imitātīvī | imitātīvōrum | imitātīvārum | imitātīvōrum | |
| dative | imitātīvō | imitātīvō | imitātīvīs | ||||
| accusative | imitātīvum | imitātīvam | imitātīvum | imitātīvōs | imitātīvās | imitātīva | |
| ablative | imitātīvō | imitātīvā | imitātīvō | imitātīvīs | |||
| vocative | imitātīve | imitātīva | imitātīvum | imitātīvī | imitātīvae | imitātīva | |
References
- imitativus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “imitativus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.