Definify.com
Definition 2024
illustraturus
illustraturus
Latin
Participle
illūstrātūrus m (feminine illūstrātūra, neuter illūstrātūrum); first/second declension
- about to illuminate, elucidate
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | illūstrātūrus | illūstrātūra | illūstrātūrum | illūstrātūrī | illūstrātūrae | illūstrātūra | |
genitive | illūstrātūrī | illūstrātūrae | illūstrātūrī | illūstrātūrōrum | illūstrātūrārum | illūstrātūrōrum | |
dative | illūstrātūrō | illūstrātūrō | illūstrātūrīs | ||||
accusative | illūstrātūrum | illūstrātūram | illūstrātūrum | illūstrātūrōs | illūstrātūrās | illūstrātūra | |
ablative | illūstrātūrō | illūstrātūrā | illūstrātūrō | illūstrātūrīs | |||
vocative | illūstrātūre | illūstrātūra | illūstrātūrum | illūstrātūrī | illūstrātūrae | illūstrātūra |