Definify.com
Definition 2024
ignoraturus
ignoraturus
Latin
Participle
īgnōrātūrus m (feminine īgnōrātūra, neuter īgnōrātūrum); first/second declension
- about to ignore
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | īgnōrātūrus | īgnōrātūra | īgnōrātūrum | īgnōrātūrī | īgnōrātūrae | īgnōrātūra | |
| genitive | īgnōrātūrī | īgnōrātūrae | īgnōrātūrī | īgnōrātūrōrum | īgnōrātūrārum | īgnōrātūrōrum | |
| dative | īgnōrātūrō | īgnōrātūrō | īgnōrātūrīs | ||||
| accusative | īgnōrātūrum | īgnōrātūram | īgnōrātūrum | īgnōrātūrōs | īgnōrātūrās | īgnōrātūra | |
| ablative | īgnōrātūrō | īgnōrātūrā | īgnōrātūrō | īgnōrātūrīs | |||
| vocative | īgnōrātūre | īgnōrātūra | īgnōrātūrum | īgnōrātūrī | īgnōrātūrae | īgnōrātūra | |