Definify.com
Definition 2024
haesitatus
haesitatus
Latin
Participle
haesitātus m (feminine haesitāta, neuter haesitātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | haesitātus | haesitāta | haesitātum | haesitātī | haesitātae | haesitāta | |
| genitive | haesitātī | haesitātae | haesitātī | haesitātōrum | haesitātārum | haesitātōrum | |
| dative | haesitātō | haesitātō | haesitātīs | ||||
| accusative | haesitātum | haesitātam | haesitātum | haesitātōs | haesitātās | haesitāta | |
| ablative | haesitātō | haesitātā | haesitātō | haesitātīs | |||
| vocative | haesitāte | haesitāta | haesitātum | haesitātī | haesitātae | haesitāta | |