Definify.com
Definition 2024
habitaturus
habitaturus
Latin
Participle
habitātūrus m (feminine habitātūra, neuter habitātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | habitātūrus | habitātūra | habitātūrum | habitātūrī | habitātūrae | habitātūra | |
| genitive | habitātūrī | habitātūrae | habitātūrī | habitātūrōrum | habitātūrārum | habitātūrōrum | |
| dative | habitātūrō | habitātūrō | habitātūrīs | ||||
| accusative | habitātūrum | habitātūram | habitātūrum | habitātūrōs | habitātūrās | habitātūra | |
| ablative | habitātūrō | habitātūrā | habitātūrō | habitātūrīs | |||
| vocative | habitātūre | habitātūra | habitātūrum | habitātūrī | habitātūrae | habitātūra | |