Definify.com
Definition 2024
fugitatus
fugitatus
Latin
Participle
fugitātus m (feminine fugitāta, neuter fugitātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | fugitātus | fugitāta | fugitātum | fugitātī | fugitātae | fugitāta | |
| genitive | fugitātī | fugitātae | fugitātī | fugitātōrum | fugitātārum | fugitātōrum | |
| dative | fugitātō | fugitātō | fugitātīs | ||||
| accusative | fugitātum | fugitātam | fugitātum | fugitātōs | fugitātās | fugitāta | |
| ablative | fugitātō | fugitātā | fugitātō | fugitātīs | |||
| vocative | fugitāte | fugitāta | fugitātum | fugitātī | fugitātae | fugitāta | |