Definify.com
Definition 2024
fugitaturus
fugitaturus
Latin
Participle
fugitātūrus m (feminine fugitātūra, neuter fugitātūrum); first/second declension
- about to flee
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | fugitātūrus | fugitātūra | fugitātūrum | fugitātūrī | fugitātūrae | fugitātūra | |
| genitive | fugitātūrī | fugitātūrae | fugitātūrī | fugitātūrōrum | fugitātūrārum | fugitātūrōrum | |
| dative | fugitātūrō | fugitātūrō | fugitātūrīs | ||||
| accusative | fugitātūrum | fugitātūram | fugitātūrum | fugitātūrōs | fugitātūrās | fugitātūra | |
| ablative | fugitātūrō | fugitātūrā | fugitātūrō | fugitātūrīs | |||
| vocative | fugitātūre | fugitātūra | fugitātūrum | fugitātūrī | fugitātūrae | fugitātūra | |