Definify.com
Definition 2024
formaturus
formaturus
Latin
Participle
fōrmātūrus m (feminine fōrmātūra, neuter fōrmātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | fōrmātūrus | fōrmātūra | fōrmātūrum | fōrmātūrī | fōrmātūrae | fōrmātūra | |
| genitive | fōrmātūrī | fōrmātūrae | fōrmātūrī | fōrmātūrōrum | fōrmātūrārum | fōrmātūrōrum | |
| dative | fōrmātūrō | fōrmātūrō | fōrmātūrīs | ||||
| accusative | fōrmātūrum | fōrmātūram | fōrmātūrum | fōrmātūrōs | fōrmātūrās | fōrmātūra | |
| ablative | fōrmātūrō | fōrmātūrā | fōrmātūrō | fōrmātūrīs | |||
| vocative | fōrmātūre | fōrmātūra | fōrmātūrum | fōrmātūrī | fōrmātūrae | fōrmātūra | |