Definify.com
Definition 2024
exuberatus
exuberatus
Latin
Participle
exūberātus m (feminine exūberāta, neuter exūberātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | exūberātus | exūberāta | exūberātum | exūberātī | exūberātae | exūberāta | |
genitive | exūberātī | exūberātae | exūberātī | exūberātōrum | exūberātārum | exūberātōrum | |
dative | exūberātō | exūberātō | exūberātīs | ||||
accusative | exūberātum | exūberātam | exūberātum | exūberātōs | exūberātās | exūberāta | |
ablative | exūberātō | exūberātā | exūberātō | exūberātīs | |||
vocative | exūberāte | exūberāta | exūberātum | exūberātī | exūberātae | exūberāta |
References
- EXUBERATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)