Definify.com
Definition 2024
exturbaturus
exturbaturus
Latin
Participle
exturbātūrus m (feminine exturbātūra, neuter exturbātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | exturbātūrus | exturbātūra | exturbātūrum | exturbātūrī | exturbātūrae | exturbātūra | |
genitive | exturbātūrī | exturbātūrae | exturbātūrī | exturbātūrōrum | exturbātūrārum | exturbātūrōrum | |
dative | exturbātūrō | exturbātūrō | exturbātūrīs | ||||
accusative | exturbātūrum | exturbātūram | exturbātūrum | exturbātūrōs | exturbātūrās | exturbātūra | |
ablative | exturbātūrō | exturbātūrā | exturbātūrō | exturbātūrīs | |||
vocative | exturbātūre | exturbātūra | exturbātūrum | exturbātūrī | exturbātūrae | exturbātūra |