Definify.com
Definition 2024
extenuaturus
extenuaturus
Latin
Participle
extenuātūrus m (feminine extenuātūra, neuter extenuātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | extenuātūrus | extenuātūra | extenuātūrum | extenuātūrī | extenuātūrae | extenuātūra | |
| genitive | extenuātūrī | extenuātūrae | extenuātūrī | extenuātūrōrum | extenuātūrārum | extenuātūrōrum | |
| dative | extenuātūrō | extenuātūrō | extenuātūrīs | ||||
| accusative | extenuātūrum | extenuātūram | extenuātūrum | extenuātūrōs | extenuātūrās | extenuātūra | |
| ablative | extenuātūrō | extenuātūrā | extenuātūrō | extenuātūrīs | |||
| vocative | extenuātūre | extenuātūra | extenuātūrum | extenuātūrī | extenuātūrae | extenuātūra | |