Definify.com
Definition 2024
exsultaturus
exsultaturus
Latin
Participle
exsultātūrus m (feminine exsultātūra, neuter exsultātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exsultātūrus | exsultātūra | exsultātūrum | exsultātūrī | exsultātūrae | exsultātūra | |
| genitive | exsultātūrī | exsultātūrae | exsultātūrī | exsultātūrōrum | exsultātūrārum | exsultātūrōrum | |
| dative | exsultātūrō | exsultātūrō | exsultātūrīs | ||||
| accusative | exsultātūrum | exsultātūram | exsultātūrum | exsultātūrōs | exsultātūrās | exsultātūra | |
| ablative | exsultātūrō | exsultātūrā | exsultātūrō | exsultātūrīs | |||
| vocative | exsultātūre | exsultātūra | exsultātūrum | exsultātūrī | exsultātūrae | exsultātūra | |