Definify.com
Definition 2024
expostulaturus
expostulaturus
Latin
Participle
expostulātūrus m (feminine expostulātūra, neuter expostulātūrum); first/second declension
- about to demand
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | expostulātūrus | expostulātūra | expostulātūrum | expostulātūrī | expostulātūrae | expostulātūra | |
| genitive | expostulātūrī | expostulātūrae | expostulātūrī | expostulātūrōrum | expostulātūrārum | expostulātūrōrum | |
| dative | expostulātūrō | expostulātūrō | expostulātūrīs | ||||
| accusative | expostulātūrum | expostulātūram | expostulātūrum | expostulātūrōs | expostulātūrās | expostulātūra | |
| ablative | expostulātūrō | expostulātūrā | expostulātūrō | expostulātūrīs | |||
| vocative | expostulātūre | expostulātūra | expostulātūrum | expostulātūrī | expostulātūrae | expostulātūra | |