Definify.com
Definition 2024
exploraturus
exploraturus
Latin
Participle
explōrātūrus m (feminine explōrātūra, neuter explōrātūrum); first/second declension
- about to explore, test, investigate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | explōrātūrus | explōrātūra | explōrātūrum | explōrātūrī | explōrātūrae | explōrātūra | |
| genitive | explōrātūrī | explōrātūrae | explōrātūrī | explōrātūrōrum | explōrātūrārum | explōrātūrōrum | |
| dative | explōrātūrō | explōrātūrō | explōrātūrīs | ||||
| accusative | explōrātūrum | explōrātūram | explōrātūrum | explōrātūrōs | explōrātūrās | explōrātūra | |
| ablative | explōrātūrō | explōrātūrā | explōrātūrō | explōrātūrīs | |||
| vocative | explōrātūre | explōrātūra | explōrātūrum | explōrātūrī | explōrātūrae | explōrātūra | |