Definify.com
Definition 2024
expiscaturus
expiscaturus
Latin
Participle
expiscātūrus m (feminine expiscātūra, neuter expiscātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | expiscātūrus | expiscātūra | expiscātūrum | expiscātūrī | expiscātūrae | expiscātūra | |
| genitive | expiscātūrī | expiscātūrae | expiscātūrī | expiscātūrōrum | expiscātūrārum | expiscātūrōrum | |
| dative | expiscātūrō | expiscātūrō | expiscātūrīs | ||||
| accusative | expiscātūrum | expiscātūram | expiscātūrum | expiscātūrōs | expiscātūrās | expiscātūra | |
| ablative | expiscātūrō | expiscātūrā | expiscātūrō | expiscātūrīs | |||
| vocative | expiscātūre | expiscātūra | expiscātūrum | expiscātūrī | expiscātūrae | expiscātūra | |