Definify.com
Definition 2024
exornatus
exornatus
Latin
Participle
exornātus m (feminine exornāta, neuter exornātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exornātus | exornāta | exornātum | exornātī | exornātae | exornāta | |
| genitive | exornātī | exornātae | exornātī | exornātōrum | exornātārum | exornātōrum | |
| dative | exornātō | exornātō | exornātīs | ||||
| accusative | exornātum | exornātam | exornātum | exornātōs | exornātās | exornāta | |
| ablative | exornātō | exornātā | exornātō | exornātīs | |||
| vocative | exornāte | exornāta | exornātum | exornātī | exornātae | exornāta | |
References
- exornatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “exornatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.