Definify.com
Definition 2024
exornaturus
exornaturus
Latin
Participle
exornātūrus m (feminine exornātūra, neuter exornātūrum); first/second declension
- about to equip
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exornātūrus | exornātūra | exornātūrum | exornātūrī | exornātūrae | exornātūra | |
| genitive | exornātūrī | exornātūrae | exornātūrī | exornātūrōrum | exornātūrārum | exornātūrōrum | |
| dative | exornātūrō | exornātūrō | exornātūrīs | ||||
| accusative | exornātūrum | exornātūram | exornātūrum | exornātūrōs | exornātūrās | exornātūra | |
| ablative | exornātūrō | exornātūrā | exornātūrō | exornātūrīs | |||
| vocative | exornātūre | exornātūra | exornātūrum | exornātūrī | exornātūrae | exornātūra | |