Definify.com
Definition 2024
exoriturus
exoriturus
Latin
Participle
exoritūrus m (feminine exoritūra, neuter exoritūrum); first/second declension
- about to appear
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exoritūrus | exoritūra | exoritūrum | exoritūrī | exoritūrae | exoritūra | |
| genitive | exoritūrī | exoritūrae | exoritūrī | exoritūrōrum | exoritūrārum | exoritūrōrum | |
| dative | exoritūrō | exoritūrō | exoritūrīs | ||||
| accusative | exoritūrum | exoritūram | exoritūrum | exoritūrōs | exoritūrās | exoritūra | |
| ablative | exoritūrō | exoritūrā | exoritūrō | exoritūrīs | |||
| vocative | exoritūre | exoritūra | exoritūrum | exoritūrī | exoritūrae | exoritūra | |