Definify.com
Definition 2024
exoleturus
exoleturus
Latin
Participle
exolētūrus m (feminine exolētūra, neuter exolētūrum); first/second declension
- about to mature
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exolētūrus | exolētūra | exolētūrum | exolētūrī | exolētūrae | exolētūra | |
| genitive | exolētūrī | exolētūrae | exolētūrī | exolētūrōrum | exolētūrārum | exolētūrōrum | |
| dative | exolētūrō | exolētūrō | exolētūrīs | ||||
| accusative | exolētūrum | exolētūram | exolētūrum | exolētūrōs | exolētūrās | exolētūra | |
| ablative | exolētūrō | exolētūrā | exolētūrō | exolētūrīs | |||
| vocative | exolētūre | exolētūra | exolētūrum | exolētūrī | exolētūrae | exolētūra | |