Definify.com
Definition 2024
exinanitus
exinanitus
Latin
Participle
exinānītus m (feminine exinānīta, neuter exinānītum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exinānītus | exinānīta | exinānītum | exinānītī | exinānītae | exinānīta | |
| genitive | exinānītī | exinānītae | exinānītī | exinānītōrum | exinānītārum | exinānītōrum | |
| dative | exinānītō | exinānītō | exinānītīs | ||||
| accusative | exinānītum | exinānītam | exinānītum | exinānītōs | exinānītās | exinānīta | |
| ablative | exinānītō | exinānītā | exinānītō | exinānītīs | |||
| vocative | exinānīte | exinānīta | exinānītum | exinānītī | exinānītae | exinānīta | |
References
- EXINANITUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)