Definify.com
Definition 2024
exinaniens
exinaniens
Latin
Participle
exināniēns m, f, n (genitive exinānientis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | exināniēns | exinānientēs | exinānientia | ||
| genitive | exinānientis | exinānientium | |||
| dative | exinānientī | exinānientibus | |||
| accusative | exinānientem | exināniēns | exinānientēs | exinānientia | |
| ablative | exināniente, exinānientī1 | exinānientibus | |||
| vocative | exināniēns | exinānientēs | exinānientia | ||
1When used purely as an adjective.