Definify.com
Definition 2024
exhortatus
exhortatus
Latin
Participle
exhortātus m (feminine exhortāta, neuter exhortātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exhortātus | exhortāta | exhortātum | exhortātī | exhortātae | exhortāta | |
| genitive | exhortātī | exhortātae | exhortātī | exhortātōrum | exhortātārum | exhortātōrum | |
| dative | exhortātō | exhortātō | exhortātīs | ||||
| accusative | exhortātum | exhortātam | exhortātum | exhortātōs | exhortātās | exhortāta | |
| ablative | exhortātō | exhortātā | exhortātō | exhortātīs | |||
| vocative | exhortāte | exhortāta | exhortātum | exhortātī | exhortātae | exhortāta | |