Definify.com
Definition 2024
excitaturus
excitaturus
Latin
Participle
excitātūrus m (feminine excitātūra, neuter excitātūrum); first/second declension
- about to rouse
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | excitātūrus | excitātūra | excitātūrum | excitātūrī | excitātūrae | excitātūra | |
| genitive | excitātūrī | excitātūrae | excitātūrī | excitātūrōrum | excitātūrārum | excitātūrōrum | |
| dative | excitātūrō | excitātūrō | excitātūrīs | ||||
| accusative | excitātūrum | excitātūram | excitātūrum | excitātūrōs | excitātūrās | excitātūra | |
| ablative | excitātūrō | excitātūrā | excitātūrō | excitātūrīs | |||
| vocative | excitātūre | excitātūra | excitātūrum | excitātūrī | excitātūrae | excitātūra | |