Definify.com
Definition 2024
excavaturus
excavaturus
Latin
Participle
excavātūrus m (feminine excavātūra, neuter excavātūrum); first/second declension
- about to excavate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | excavātūrus | excavātūra | excavātūrum | excavātūrī | excavātūrae | excavātūra | |
| genitive | excavātūrī | excavātūrae | excavātūrī | excavātūrōrum | excavātūrārum | excavātūrōrum | |
| dative | excavātūrō | excavātūrō | excavātūrīs | ||||
| accusative | excavātūrum | excavātūram | excavātūrum | excavātūrōs | excavātūrās | excavātūra | |
| ablative | excavātūrō | excavātūrā | excavātūrō | excavātūrīs | |||
| vocative | excavātūre | excavātūra | excavātūrum | excavātūrī | excavātūrae | excavātūra | |