Definify.com
Definition 2024
excaecaturus
excaecaturus
Latin
Participle
excaecātūrus m (feminine excaecātūra, neuter excaecātūrum); first/second declension
- about to blind
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | excaecātūrus | excaecātūra | excaecātūrum | excaecātūrī | excaecātūrae | excaecātūra | |
| genitive | excaecātūrī | excaecātūrae | excaecātūrī | excaecātūrōrum | excaecātūrārum | excaecātūrōrum | |
| dative | excaecātūrō | excaecātūrō | excaecātūrīs | ||||
| accusative | excaecātūrum | excaecātūram | excaecātūrum | excaecātūrōs | excaecātūrās | excaecātūra | |
| ablative | excaecātūrō | excaecātūrā | excaecātūrō | excaecātūrīs | |||
| vocative | excaecātūre | excaecātūra | excaecātūrum | excaecātūrī | excaecātūrae | excaecātūra | |