Definify.com
Definition 2024
exaltaturus
exaltaturus
Latin
Participle
exaltātūrus m (feminine exaltātūra, neuter exaltātūrum); first/second declension
- about to exalt
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exaltātūrus | exaltātūra | exaltātūrum | exaltātūrī | exaltātūrae | exaltātūra | |
| genitive | exaltātūrī | exaltātūrae | exaltātūrī | exaltātūrōrum | exaltātūrārum | exaltātūrōrum | |
| dative | exaltātūrō | exaltātūrō | exaltātūrīs | ||||
| accusative | exaltātūrum | exaltātūram | exaltātūrum | exaltātūrōs | exaltātūrās | exaltātūra | |
| ablative | exaltātūrō | exaltātūrā | exaltātūrō | exaltātūrīs | |||
| vocative | exaltātūre | exaltātūra | exaltātūrum | exaltātūrī | exaltātūrae | exaltātūra | |