Definify.com
Definition 2024
exacerbaturus
exacerbaturus
Latin
Participle
exacerbātūrus m (feminine exacerbātūra, neuter exacerbātūrum); first/second declension
- about to exasperate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exacerbātūrus | exacerbātūra | exacerbātūrum | exacerbātūrī | exacerbātūrae | exacerbātūra | |
| genitive | exacerbātūrī | exacerbātūrae | exacerbātūrī | exacerbātūrōrum | exacerbātūrārum | exacerbātūrōrum | |
| dative | exacerbātūrō | exacerbātūrō | exacerbātūrīs | ||||
| accusative | exacerbātūrum | exacerbātūram | exacerbātūrum | exacerbātūrōs | exacerbātūrās | exacerbātūra | |
| ablative | exacerbātūrō | exacerbātūrā | exacerbātūrō | exacerbātūrīs | |||
| vocative | exacerbātūre | exacerbātūra | exacerbātūrum | exacerbātūrī | exacerbātūrae | exacerbātūra | |