Definify.com
Definition 2025
evangelizatus
evangelizatus
Latin
Participle
ēvangelīzātus m (feminine ēvangelīzāta, neuter ēvangelīzātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēvangelīzātus | ēvangelīzāta | ēvangelīzātum | ēvangelīzātī | ēvangelīzātae | ēvangelīzāta | |
| genitive | ēvangelīzātī | ēvangelīzātae | ēvangelīzātī | ēvangelīzātōrum | ēvangelīzātārum | ēvangelīzātōrum | |
| dative | ēvangelīzātō | ēvangelīzātō | ēvangelīzātīs | ||||
| accusative | ēvangelīzātum | ēvangelīzātam | ēvangelīzātum | ēvangelīzātōs | ēvangelīzātās | ēvangelīzāta | |
| ablative | ēvangelīzātō | ēvangelīzātā | ēvangelīzātō | ēvangelīzātīs | |||
| vocative | ēvangelīzāte | ēvangelīzāta | ēvangelīzātum | ēvangelīzātī | ēvangelīzātae | ēvangelīzāta | |