Definify.com
Definition 2024
evanescens
evanescens
Latin
Participle
ēvānēscēns m, f, n (genitive ēvānēscentis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | ēvānēscēns | ēvānēscentēs | ēvānēscentia | ||
| genitive | ēvānēscentis | ēvānēscentium | |||
| dative | ēvānēscentī | ēvānēscentibus | |||
| accusative | ēvānēscentem | ēvānēscēns | ēvānēscentēs | ēvānēscentia | |
| ablative | ēvānēscente, ēvānēscentī1 | ēvānēscentibus | |||
| vocative | ēvānēscēns | ēvānēscentēs | ēvānēscentia | ||
1When used purely as an adjective.