Definify.com
Definition 2024
evaginaturus
evaginaturus
Latin
Participle
ēvāgīnātūrus m (feminine ēvāgīnātūra, neuter ēvāgīnātūrum); first/second declension
- about to unsheathe
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēvāgīnātūrus | ēvāgīnātūra | ēvāgīnātūrum | ēvāgīnātūrī | ēvāgīnātūrae | ēvāgīnātūra | |
| genitive | ēvāgīnātūrī | ēvāgīnātūrae | ēvāgīnātūrī | ēvāgīnātūrōrum | ēvāgīnātūrārum | ēvāgīnātūrōrum | |
| dative | ēvāgīnātūrō | ēvāgīnātūrō | ēvāgīnātūrīs | ||||
| accusative | ēvāgīnātūrum | ēvāgīnātūram | ēvāgīnātūrum | ēvāgīnātūrōs | ēvāgīnātūrās | ēvāgīnātūra | |
| ablative | ēvāgīnātūrō | ēvāgīnātūrā | ēvāgīnātūrō | ēvāgīnātūrīs | |||
| vocative | ēvāgīnātūre | ēvāgīnātūra | ēvāgīnātūrum | ēvāgīnātūrī | ēvāgīnātūrae | ēvāgīnātūra | |