Definify.com
Definition 2026
enaturus
enaturus
Latin
Participle
ēnātūrus m (feminine ēnātūra, neuter ēnātūrum); first/second declension
- about to sprout forth
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēnātūrus | ēnātūra | ēnātūrum | ēnātūrī | ēnātūrae | ēnātūra | |
| genitive | ēnātūrī | ēnātūrae | ēnātūrī | ēnātūrōrum | ēnātūrārum | ēnātūrōrum | |
| dative | ēnātūrō | ēnātūrō | ēnātūrīs | ||||
| accusative | ēnātūrum | ēnātūram | ēnātūrum | ēnātūrōs | ēnātūrās | ēnātūra | |
| ablative | ēnātūrō | ēnātūrā | ēnātūrō | ēnātūrīs | |||
| vocative | ēnātūre | ēnātūra | ēnātūrum | ēnātūrī | ēnātūrae | ēnātūra | |