Definify.com
Definition 2024
emarginatus
emarginatus
Latin
Participle
ēmarginātus m (feminine ēmargināta, neuter ēmarginātum); first/second declension
- deprived of its edge
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | ēmarginātus | ēmargināta | ēmarginātum | ēmarginātī | ēmarginātae | ēmargināta | |
genitive | ēmarginātī | ēmarginātae | ēmarginātī | ēmarginātōrum | ēmarginātārum | ēmarginātōrum | |
dative | ēmarginātō | ēmarginātō | ēmarginātīs | ||||
accusative | ēmarginātum | ēmarginātam | ēmarginātum | ēmarginātōs | ēmarginātās | ēmargināta | |
ablative | ēmarginātō | ēmarginātā | ēmarginātō | ēmarginātīs | |||
vocative | ēmargināte | ēmargināta | ēmarginātum | ēmarginātī | ēmarginātae | ēmargināta |
Antonyms
Usage notes
- Used almost exclusively as a taxonomic epithet.